Rietumsibīrijas līdzenuma purvu nafta, ezeri un galvaspilsēta: Khanty-Mansiysk

Aiz Urālu kalniem uzdūros interesantam apvidum, kur 80% teritorijas aizņem ūdens, kas sakopots apaļas formas ūdenskrātuvēs.

[nggallery id=1]

Pateicoties Google kartei ir iespējams aplūkot, kā izskatās lielais Rietumsibīrijas līdzenums. Rietumsibīrijas līdzenuma platība ir 2,6 miljoni kvadrātkilometru, kas ir ~ 40 Latvijas teritorijas. Lielāko Rietumsibīrijas līdzenuma daļu aizņem gigantiska izmēra augstie purvi. Un šajos purvos kāds dzīvo, balti ceļi kā zirnekļa tīmeklis pārklāj gandrīz visu līdzenuma teritoriju.

[map lat=62.965 lon=74.32 z=10 infowindow=”Augstais purvs Sibīrijā” maptype=”satellite” style=”width:640px; height:400px; border:1px solid gray; margin:16px 0 0 0px;”]

Kas ir šie baltie ceļi ar vientuļajām “viensētām” galos purvā pašā Pasaules malā?

Ekskluzīvās viensētas ezeru zemes vidū ir naftas platformas. Taču tie nav filmās redzētie skaistie un spīdīgie tehnikas brīnumi, bet gan tas, ko ir izdevies pa lēto nopirkt par naudu, kas atlikusi pēc zelta poda uzstādīšanas villas vannasistabā. Šeit katru dienu notiek ~ 10 ar naftas noplūdi saistītas avārijas.
4% no šajā apgabalā iegūtās naftas vienkārši nolīst kaut kur zemē, bet šajā apvidū iegūst 7% no visas Krievijas kaftas. Soda naudas par lielākajām noplūdēm pārsniedz 300 miljonus Krievijas rubļu. Vai nu naftas kompānijas tās nemaksā, vai netīri strādāt tomēr sanāk lētāk.

razliv_nefti_0

Par zelta podu vannasistabā kaut kā ir jāmaksā un nereti tas notiek tā, kā redzams attēlā augšpusē. Tikai kurš ir maksātājs? Nav tā, ka Krievijā nevienam neinteresētu naftas brutālas ieguves ekoloģiskais aspekts. Ar skaļiem rakstiem ir izbrīvēts nevienam nevajadzīgs purva gabaliņš dabas lieguma rīkošanai:

Vasjuganskoje-boloto_14

Šis gabaliņš no lielā Rietumsibīrijas līdzenuma nav Pasaulē lielākais purvs, kā raksta http://animalworld.com.ua, bet pats garlaicīgākais no visiem šejienes purviem, ko dabas draugiem augstsirdīgi ir atvēlējušas naftas ieguves kompānijas. Lūdzu, re-ku jums ir, netraucējiet strādāt :).

Naftinieku būvētos ceļus purvā ekotūristi varētu izmantot, kā globāla mēroga purva laipas, kopējais ceļu garums mērāms tūkstošos kilometru. (Latvijas Ķemeru tīreļa laipa šajā ziņā ir vērtējama kā mikroskopiska). Jautājums ir, vai šie ceļi ir publiski pieejami? Pastāv arī paaugstinātas purvā iekāpšanas briesmas – kad lecot iekšā civilizācijas neskartā ezeriņā piezemējums sanāk kvalitatīvā, 99% naftā. Taču nafta ir vērtējams kā dabisks produkts, un tāpēc šeit iebildumiem it kā nevajadzētu būt.

Reģiona galvaspilsēta Ханты-Мансийск zeļ un plaukst. Google Maps satelītuzņēmumā pilsēta atgādina sirdi ar pieslēgtiem asinsvadiem, kas ir zīmīgi, jo tāda tā arī praktiski ir visa Rietumsibīrijas līdzenuma sirds saimnieciskajā nozīmē.

Xanti-Mansijsk__

Pilsēta tiešām ir skaista, nu vismaz salīdzinājumā ar vidējo arhitektūras varējumu Krievijā ārpus Sankt-Pēterburgas. Ja koši zilā krāsa veikalā ir beigusies, jumtam derēs arī jebkura cita. bet pietiekami spilgta krāsa – tāds ir galvenais arhitektūras virziens Krievijas aizUrālu daļā. Vairāk par pilsētu sākties un klausies video, kas redzams zemāk.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *