Ledus augstā purva ezeru veidošanās procesā

Pēc standarta teorijas sfagni aug aug, un beigās aizaug liela platība, un augstais purvs gatavs. Tomēr augstā purva veidošanās procesā ir vairākas nianses, par kurām daudz rakstīts netiek. Kā, piemēram, ir radušies ezeriņu un salu labirinti Cenu un Ķemeru tīrelī?

Ezeru labirints Cenas tīrelī

Vai kāpēc mazie ezeri (Akacis, Aklais ezers u.c.) Slokas ezera dienvidos ir apaļas formas?

Akacis un Aklais ezers Slokas ezera dienvidos

Pēc meteorīta krišanas populārā Čeļambinska arī atrodas purvainā reģionā ar izplatītu ovālu ezeru ainavu.

Ovālas formas ezeri Čeļabinskas reģionā

Esmu izvirzījis hipotēzi, ka purvā rasties tādām ūdensbaseinu formām ir ļāvis mūžīgais sasalums (permafrost). Jeb apstākļi, kad zemes virskārta ir mazliet atkususi, taču augsne un augi atrodas uz ledus un sasalušas grunts kārtas, kas ļauj izpausties ūdensvirsmas spraiguma spēkiem sabīdot esošo augsni vizuāli interesantās formās.

Tomēr visinteresantākās augstā purva formas ir vērojamas Sibīrijas ziemeļu daļā. Pateicoties zemajai vidējai gaisa temperatūrai un īsajam veģetācijas periodam, šeit purvs (tundra) ir saglabājusies gandrīz tādā izskatā, kā 8000 gadus atpakaļ. Pie tam, jo tālāk uz ziemeļiem, jo pirmatnējākas dabas formas ir ieraugāmas. Šeit Sibīijas galējos ziemeļos augsne vasarās gandrīz neatkūst. Te varam runāt par leduspurvu, kur “augsni” veido sasalis ūdens. No augšas tas izskatās līdzīgs organismam, kuru veido milzīgas šūnas.

Purvi Yana(s) upes lejtecē, Sibīrijas ziemeļos

Attēlā augstāk ir redzams purvs Janas (Yana) upes krastos (200 km uz austrumiem no Ļenas upes lejteces). Attēlam dabā atbilst 1320 reiz 720 metru liels laukums, jeb ~ 1 km2. Šāds šūnnveida purvs šeit vairāku tūkstošu kvadrātkilometru platībā. Klimatiskie apstākļi šeit ir līdzīgi tiem kādi valdīja Latvijas teritorijā laikā, kad šeit kusa pēdējā ledus laikmeta ledājs aptuveni 10000 gadu tālā pagātnē. Toreiz purvi tagadējās Lielupes palienē šādi arī varēja izskatīties.

Zemei neierasta ainava paveras arī ~ 400 km no Ļenas upes deltas, Sibīrijas ziemeļos, Austrumsibīrijas jūras DR krastā, kur apaļie ezeri ir izstiepušies ziemeļu virzienā veidojot ovālu mozaīku. Grunts apakšējā kārta, kuru veido arī ledus ļauj virskārtai lēnām slīdēt, kādreiz apaļajiem ezeriem izstiepties.

Ovālie ezeri, Austrumsibīrijas jūras DR krastā

“Parastāka” apaļo ezeru ainava ir vērojama daudzviet Rietumsibīrijas līdzenuma purvos. Mūžīgā sasaluma grunts kārta ļauj virspusē esošajam ūdenim pārvietoties un plūst pa to līdzīgi gigantiskām pilēm. Ar laiku dažas no šīm pilēm savienojas izveidojot, piemēram, Tormemtor ezeru Rietumsibīrijas līdzenumā.

Tormemtor ezers Rietumsibīrijas līdzenumā

Atgriežoties atpakaļ pie Cenas un Ķemeru tīreļa ezeru labirintiem un apaļajiem ezeriem Slokas ezera apkārtnē (skat. attēlus raksta sākumā), var secināt, ka tīreļu ezeriņi ir radušies slīdot un saspiežoties senajai šūnu purva struktūrai, savukārt Akacis un Aklais ezers ūdenim izspiežot augsni sev apkārt. Tas bija iespējams pateicoties mūžīgā sasaluma apstākļiem gruntī pēdējā ledus laikmeta beigās.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *