Augstais purvs

Augstais purvs ir viena no skaistākajām Latvijas dabas bagātībām, kas lielākajā daļā Rietumeiropas nav sastopama.

Dzērves laižas pa loku vērojot atnācējus augstajā purvā - Cenas tīrelī

Dzērves laižas pa loku vērojot atnācējus augstajā purvā – Cenas tīrelī

Augstais purvs, sūnu purvs, jeb oligotrofais purvs ir viens no purvu veidiem.

Augstais purvs veidojas no zemajiem vai pārejas purviem, kad tie pieaugot augstumā sasniedz apkārtējās virsas līmeni, un gruntsūdens pieplūde tiek pārtraukta — purvi saņem tikai atmosfēras nokrišņus. Augstajiem purviem raksturīgs pacēlums vidusdaļā.

Sūnu, jeb augstā purva ezeriņš ar saliņu Cenas tīrelī

Sūnu, jeb augstā purva ezeriņš ar saliņu Cenas tīrelī (Foto: A. Luguzs | iii.lv)

Latvijas mitrajā klimatā sfagni, kas ir galvenie šo purvu augi, strauji aug un purva virsa paceļas pār apkārtni. Tie uzsūc mitrumu 20 – 25 reizes vairāk par savu svaru, tāpēc sausi sfagni spēj līdzīgi sūklim uzsūkt ūdeni no dziļākiem purva slāņiem. No sūnu purva virsas ūdens iztvaiko piecas reizes vairāk nekā no ezera ar tādu pašu virsas laukumu.

Dzērvenes augstajā purvā - Cenas tīrelī, augusta sākumā

Dzērvenes augstajā purvā – Cenas tīrelī, augusta sākumā. Foto: Atis Luguzs, iii.lv

Sausās vasarās augstā purva virskārta stipri izžūst

Tāpēc dažiem sūnu purva augiem lapas ir sīkas, brūklenēm un dzērvenēm – mūžzaļas, parasti ar nedaudz uz apakšu ieritinātu apmali. Lapu apakšpuse, kur atrodas atvārsnītes, ir pārklāta ar vaska kārtiņu. Tas viss samazina iztvaikošanu, un augi spēj paciest lielu sausumu. Bez kroplajiem bērziņiem un priedītēm sūnu purvos aug vaivariņi, zilenes, virši, lācenes, melnā vistene, rasenes.

Rasene ir unikāls augstā purva augs

Rasene – augs augstajā purvā. Foto: Atis Luguzs, www.iii.lv

Augsto purvu malās, kurās nonāk vairāk minerālvielu, aug spēcīgāki koki – priedes, bērzi, egles, melnalkšņi, apses. Sastopami arī vairāki pēcleduslaikmeta augi – pundurbērzs, Lapzemes kārkls, lācenes, bezdelīgactiņa, dzeltenā akmeņlauzīte.

Augsto purvu kūdru izmanto kurināšanai (satur maz minerālvielu) un pakaišiem (labi uzsūc mitrumu).

Augstie purvi aizņem apmēram 42 % no Latvijas purvu kopplatības. Lieli augsto purvu masīvi ir Rīgavas līdzenumā,  Kurzemes  piekrastē,  Tālavas  un  Austrum-latvijas zemienē, kurā atrodas arī lielākais purvs Latvijā – Teiču purvs. Tajā ir saudzējami augsto purvu dabas kompleksi, putnu fauna un flora, tāpēc purvs kopš 1982. gada ir rezervāts.

Publikācijā izmantots teksts no http://lv.wikipedia.org

Par augsto purvu angļu valodā var lasīt: Bog (Augstais purvs)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *